1. Izlasiet:
2. “Neciet klusējot!”
Saturs
1) Kāpēc man sāp?
2) Hroniskas sāpes ir daudz kas vairāk kā tikai ciešanas
3) Hroniskas sāpes ir atsevišķa slimība pēc savas būtības
4) Kur es varu saņemt palīdzību un atbalstu?
5) Kādu ārstēšanu man var piedāvāt?
6) Ko es varu darīt, lai palīdzētu pats sev?
7) “Sistēmas” iedarbināšana – iecietība un sadarbība starp veselības aprūpes speciālistu un pacientu.
Ievads
Mūsu buklets īsumā jums izskaidros hronisku sāpju problēmu un varbūt palīdzēs atrast labāko palīdzības veidu un ārstēšanu sāpju gadījumā. Būtiski apzināties, ka jūs neesat pamests, ciešot sāpes. Katram ir bijušas īslaicīgas sāpes, bet ir pārsteidzoši daudz cilvēku, kam sāpes ir ilgstošas, ar nelieliem pārtraukumiem vai pastāvīgas.
Pēdējā desmitgadē medicīnā ir notikušas daudzas pārmaiņas. Diemžēl joprojām nav īpašu ārstniecisku līdzekļu tieši daudzo hronisko sāpju veidu specifiskai ārstēšanai. Mums ir zināmi daudzi sāpju ārstēšanas veidi, to skaitā metodes, ko var veikt tikai ārsti ar noteiktu kvalifikāciju hronisku sāpju ārstēšanā. Diemžēl daudzi hronisko sāpju veidi un to ārstēšanas iespējas vēl nav pilnībā izpētītas un izstrādātas, un specifiskas īpašas hronisko sāpju aprūpes metodes joprojām nepastāv.
Sāpes ir kompleksas individuālas sajūtas, kam ir jušanas, emocionāla un sociāla komponente. Tas nozīmē, ka nav divu cilvēku, kuriem līdzīgos traumas apstākļos būtu vienādas sāpes. Impulsu jeb ziņu, ko sāpes dod smadzenēm, katrs uztver savādāk. Lielā mērā veidu, kā cilvēks izjūt un izpauž sāpes, nosaka individuālā dzīves pieredze, mentalitāte un tradīcijas. Mēs ceram, ka šis īsais buklets būs neliela palīdzība jums, lai saprastu sāpju problēmas raksturu, un ka tas varētu noderēt jūsu meklējumos pēc atvieglojuma iespējām.
Kāpēc man sāp?
Tas ir jautājums, ko bieži jautā cilvēki, kas cieš sāpes, un uz ko nereti nav tik vienkārši atbildēt. Normāli sāpes ir brīdinājums ķermenim, ka kaut kas nav kārtībā. Bet dažreiz brīdinājuma sistēma pati kļūdās un dod signālu, kas nav nepieciešams, vai kas neatbilst traumas lielumam vai slimības bīstamībai. Sāpju zvans dažreiz skan arī brīžos, kad vispār nav ne bojājuma, ne traumas, ne slimības.
Sāpes tādējādi var būt gan draugs, gan ienaidnieks. Biežākais sāpju iemesls ir ķermenim nodarīts audu bojājums vai kāda slimība. Šādu tipisku sāpju intensitāte aptuveni atbilst fiziskā bojājuma smagumam. Ja sāpes izdevies nomākt ar parastajiem pretsāpju līdzekļiem, puslīdz droši var apgalvot, ka dažu stundu vai dienas laikā tās pāries pavisam. Taču, ja sāpes ir ļoti izteiktas un stipras, labāk ir meklēt mediķu palīdzību, cik ātri vien iespējams. Daudziem cilvēkiem mēdz būt periodiski atkārtotas sāpes, kā galvassāpes vai menstruālās sāpes, kuras viņi iemācās atpazīt kā nepatīkamas, bet neapdraudošas. Tomēr, kad sāpju pulkstenis zvana skaļi, īpaši, ja nezināt kāpēc, ņemiet vērā – brīdinājuma sistēma dara savu darbu … uztveriet to nopietni.
Dziļo audu traumu, piemēram, potītes sastiepuma, izsauktas sāpes mēdz ilgt dienas vai nedēļas. Arī virspusējas brūces var ilgstoši sāpēt, ja tās iekaist vai inficējas. Vienkāršie pretsāpju medikamenti, piemēram, aspirīns – parasti ir droši un efektīvi pret šādām sāpēm. Tomēr, ja tos lieto vairākas nedēļas vai mēnešus, būtiski pieaug nopietnu blakus efektu risks, īpaši kuņģa un zarnu trakta problēmas. Drošākā alternatīva ir konsultēties ar savu ārstu.
Grūti ir cīnīties ar sāpēm, kurām būtu jāpāriet, bet tās nepāriet. Nav noteikts precīzs laika periods, kurā īslaicīgās sāpes kļūst par hroniskām. Tas atšķiras katrā specifiskā gadījumā, bet ir vienkāršs likums – ja sāpes ilgst daudz ilgāk nekā parasti un ilgāk kā jūs paredzējāt to sākumā, iespējams, jūsu sāpes ir hroniskas.
Hroniskas sāpes var liecināt par persistējošu (nepārtrauktu) audu saslimšanu, piemēram, artrītu (locītavu iekaisumu), bet dažreiz tās rodas, saslimstot pašai sāpju brīdinājuma sistēmai jeb sāpju uztveres un pārvades ceļu traucējumu gadījumos. Piemēram, ja ir bijusi nerva trauma vai bojājums, sāpes saglabājas kā uzmācīgs telefona zvans. Nervu sāpes nereti pievienojas citu hronisku slimību gadījumos, piemēram, cukura diabēta vai jostas rozes gadījumos. Ilgstošas un nerimstošas, dedzinošas un elektriskai strāvai līdzīgas sāpes var saglabāties arī pēc operācijas, īpaši krūškurvja daļā, vai kādas ķermeņa daļas amputācijas.
Sāpju stiprums un ilgums pēc identiskiem bojājumiem un traumām diviem cilvēkiem nereti variē plašā diapazonā – viens cilvēks var ļoti ciest, kur tai pašā laikā citam pat nevajag vājākos pretsāpju līdzekļus. Daudz retāk sastopama situācija, kad šķietami maza trauma, pat tikai papīra grieziens, rada stipras ilgstoši nerimstošas sāpes. Mēs nevaram pavisam droši pateikt, kāpēc tā notiek. Daži cilvēki ir predisponēti sāpēm, bet citi ir izturīgāki pret tām. Daļai šīs individuālās atšķirības nosaka audzināšana vai kultūras tradīcijas, tomēr arvien vairāk kļūst zināmi pierādījumi, ka sāpju atbildi nosaka cilvēka gēni. Pagaidām mums vēl nav iespēju kontrolēt šos gēnus.
Hroniskas sāpes ir daudz kas vairāk kā tikai ciešanas
Arī akūtas un īslaicīgas sāpes mēs izjūtam kā kaitējumu, zaudējumu, bet vēl sliktāk un ļaunāk kļūst, ja jūs dzīvojat ar sāpēm ilgu laiku. Sāpes ierobežo darba spējas, vēlmi priecāties un pat rūpēties par sevi. Daudzi cilvēki, ciešot hroniskas sāpes, izvēlas aiziet no darba, tādējādi radot sev papildus arī finansiālas problēmas. Ja ilgstoši sāpes netiek remdētas, cilvēki noslēdzas un kļūst depresīvi. Ģimenei, kolēģiem un apkārtējiem viņi šķiet iegrimuši sevī, bet tas tikai palielina vientulību un sociālu izolāciju. Kad sāpes un darba nespēja citiem šķiet neatbilstoša bojājuma smagumam un slimībai (parasti hronisku sāpju gadījumā), apkārtējie jūtas izmantoti un piekrāpti, un ar laiku attālinās no cietēja. Sāpes sākotnēji ir medicīniska problēma, bet bieži attīstās par problēmu, kas sagrauj gan sāpju pacientu, gan viņam apkārt esošos.
Hroniskas sāpes kā atsevišķa slimība pēc būtības
Pilnīgi loģisks liekas pieņēmums, ka novēršot bojājumu vai izārstējot slimību, kas rada sāpes, tās automātiski pāries. Mugurkaula ķirurģijā diska trūces operācija tiešām reizēm var kardināli atrisināt muguras sāpju problēmu. Bet ko darīt, ja tā nenotiek? Vai – ja nav iespējams novērst sāpju cēloni ? Vai arī – kad cēlonis nemaz nav atrasts? Visās minētajās, tik bieži sastopamās situācijās kā galvenais uzdevums kļust sāpju ārstēšana un novēršana. Bet, ja pat to nav iespējams izdarīt, vai arī to var izdarīt tikai daļēji, ir vēl papildus iespējas, kā uzlabot sāpju pacienta dzīves kvalitāti.
Daži piemēri sāpēm un to cēloņiem, kurus ļoti grūti vai nav iespējams novērst:
1. galvassāpes un migrēna – pēc rūpīgas izmeklēšanas un analīzēm, izslēdzot iespēju, ka ir cita nopietna galvaskausa struktūru saslimšana, viss, kas atliek, ir ārstēt sāpes;
2. muguras sāpes – ja muguras sāpes saistītas ar deģeneratīvām pārmaiņām, ko nosaka tipisks audu novecošanas process, ķirurģisku ārstēšanu parasti nelieto, un vienīgā iespēja ir mazināt pašas sāpes;
3. artrītiskās sāpes – locītavu nodilšanas, deformēšanās vai iekaisumu gadījumos bieži tās nav iespējams sadziedēt, un par galveno ārstēšanas mērķi kļūst nevis locītavas protezēšana, bet efektīva sāpju kontrole;
4. sāpes pēc traumas – pātagas cirtiens, kaulu lūzumi, nervu plīsumi, muskuļu sastiepumi vai ilgstošas pēcoperācijas sāpes … – pat, ja cēlonis šādām sāpēm ir skaidrs, vairumā gadījumu vienīgā reālā palīdzība, ir mazināt sāpes.
Ir rinda specifisku slimību, kurām var pievienoties hroniskas sāpes, piemēram, cukura diabēts, asinsvadu slimības, jostas roze (herpes) un audzēji. Vienā un tai pašā stāvoklī var slēpties divas slimības: pamatslimība un hronisku sāpju slimība. Daudz efektīvāk var ārstēt pamatslimību vai ietekmēt tās norisi, ja vienlaicīgi ārstē arī hronisko sāpju slimību. Nereti abas slimības kopā ilgst mēnešiem un gadiem. Bet ir kļūdaini domāt, ka, ja pamatslimība nav ārstējama, arī sāpju slimība ir nedziedināma. Ārstam gan nepieciešamas ir īpašas zināšanas hronisku sāpju slimības ārstēšanai, bet sāpju mazināšana (novēršana) nereti ir viens no būtiskākajiem aspektiem pamatslimības ārstēšanā vai kontrolē.
Kur es varu saņemt palīdzību un atbalstu?
Ja sāpes neietekmē vienkāršie pretsāpju līdzekļi, vai tās ilgst daudz ilgāk, kā teorētiski vajadzētu konkrētajos apstākļos, jums vajadzētu meklēt atbalstu pie sava ģimenes ārsta. Jūsu ārsts var izrakstīt medikamentus vai citu ārstēšanu sekmīgākai sāpju mazināšanai.
Ja arī ģimenes ārsta rekomendācijas nebūs devušas pietiekamu efektu, Jūs var nosūtīt pie speciālista – sāpju speciālista vai uz sāpju klīniku (Latvijā pagaidām šis sāpju dienests nav izveidojies kā vienotas veselības aprūpes sistēmas daļa, bet darbojas tikai atsevišķi entuziasti un atsevišķās nozarēs. Sāpju speciālistu sagatavošana un apmācība ir uzsākta.) Sāpju klīnikas izveidojušas (Eiropā un citur pasaulē) tikai pēdējo dažu gadu laikā ar mērķi novērtēt to cilvēku vajadzības, kas cieš hroniskas sāpes un efektīvāk viņiem palīdzēt. Tajās pacientus konsultē veselības aprūpes profesionāļi, kuriem ir pieredze un zināšanas, ārstējot hroniskas neremdināmas sāpes.
Dažas sāpju klīnikas piedāvā kompleksu ārstēšanu veselības aprūpes profesionāļu komandā, kurā darbojas ārsti (sāpju speciālisti, rehabilotologi un psihoterapeiti), fizioterapeits (arī masieri, manuālie speciālisti u.c.), māsas, konsultanti un/vai psihologi. Multidisciplināras komandas pieeju sāpju pacientu aprūpē nosaka tas, ka hroniskas sāpes ietekmē pacienta dzīves veidu un kvalitāti no daudziem dažādiem aspektiem. Tāpēc vairāku ārstēšanas metožu kombinācija bieži ir visefektīvākais ceļš, lai uzlabotu pacienta stāvokli. Atsevišķās sāpju klīnikās darbojas tikai sāpju ārsti, tomēr tiek ņemt vērā sāpju slimības ietekme gan uz pacienta fizisko, gan psiholoģisko stāvokli un nepieciešamības gadījumā ieteikti papildus veselības aprūpes speciālisti ārpus klīnikas.
Sāpju klīnikas iesaistās speciālās programmās, kas palīdz cilvēkiem nokļūt uz ceļa un dzīvot daudz aktīvāku un produktīvāku dzīvesveidu, pat ja nav iespējams noņemt sāpes tūlīt un pilnīgi.
Kādu ārstēšana man var piedāvāt?
Pastāv plašas ārstēšanas iespējas sāpju kontrolei. Dažiem cilvēkiem der vieni ārstēšanas veidi, citiem citi. Tas ir tāpēc, ka sāpes katrā individuālā gadījumā ir atšķirīgas – katram savas.
Medikamenti. Ir gan stiprāki, gan vājāki pretsāpju medikamenti. Ārsts paraksta pretsāpju zāles saistībā ar specifisko sāpju tipu katrā konkrētā gadījumā. Piemēram, sāpes, kas saistītas ar nerva bojājumu, bieži ir šaujošas, dedzinošas vai kā elektriskā strāva. Zāles, kas noder šīm sāpēm, var nebūt efektīvas pie cita veida sāpēm. Pie sāpēm var tikt lietoti arī medikamenti, kas paredzēti depresijas ārstēšanai. Tas, ka ārsts jums nozīmējis šīs zāles, nenozīmē, ka pēc viņa domām sāpes ir tikai jūsu galvā.
Zāles var tikt dotas dažādos veidos un pēc dažādām shēmām, bet reizēm tās rada nevēlamas blakus parādības. Tādēļ svarīgi, ka piemērotāko ārstēšanas veidu jūs atrodiet kā kompromisu starp jums pieņemamo un sāpju speciālista piedāvāto. Lietojot medikamentus sāpju ārstēšanai, galvenais ir lietot tos notiektos intervālos un pastāvīgi, nevis tikai sāpju gadījumos, un iespējami mazās devās, lai būtu efekts, bet nebūtu blakus parādību. Vēlamas ir regulāras atkārtotas vizītes pie ārsta, lai pielāgotu medikamenta devas, vai arī, lai neefektīvu medikamentu nomainītu pret citu, līdz tiek sasniegts visapmierinošākais rezultāts. Zināmos sāpju gadījumos vienīgās efektīvās zāles ir opioīdi (narkotiskie pretsāpju medikamenti). Jāatzīmē, ka šīs zāles ir drošas un nerada pierašanu vai atkarību, ja tiek lietotas pareizi un stingri pēc ārsta norādījumiem.
Injekcijas jeb blokādes. Dažiem medikamentiem ir izteiktāks efekts, ja tās injicē tuvu sāpju apvidum vai pa sāpes vadošo nervu gaitu. Dažreiz ir nepieciešams ievietot kateteru šajā zonā, lai medikamentus vieglāk varētu ievadīt atkāroti. Gadījumos, kad nepieciešama ilgstoša sāpju kontrole, kateteru var savienot ar īpašu mazu pumpi, kuru implantē zem ādas.
Elektriskā stimulācija un citas procedūras. Noteiktos apvidos sāpju sajūtu efektīvi mazina elektriskā stimulācija vai cita veida fizikālā iedarbība. Daži stimulācijas aparāti tiek lietoti, tos pielīmējot pie ādas. Mūsdienīgākas ierīces iedarbojas tieši uz nervu sistēmu, piemēram, lietojot stimulāciju tuvu muguras smadzenēm vai pat tieši uz smadzenēm (smadzenēs). Šīs invazīvās procedūras (ķirurģiskas manipulācijas) tiek pielietotas visumā reti un tikai tad, ja citas vienkāršākās metodes nav devušas pietiekamu sāpju mazināšanos.
Citas metodes, ko var lietot. Dažu sāpju gadījumos efekts panākams tikai, pārtraucot sāpju signāla pārvadi. Vispār šādu nervu sistēmas traumatizāciju nerekomendē, tomēr citreiz audzēji vai stipri deformētas locītavas var izraisīt neciešamas un neietekmējamas sāpes, kuras mazināt var tikai nerva bloķēšana. Lai ar adatu sasniegtu vajadzīgo nervu un pilnīgi vai daļēji pārtrauktu sāpju vadīšanu par to, mūsdienās procedūru veic fluoroskopijas vai rentgena kontrolē.
Fizioterapija jeb rehabilitācijas pasākumi. Noteiktas kustības, treniņi un vingrinājumi sāpīgajai ķermeņa daļai bieži palīdz atjaunot stīvo locītavu un muskuļu funkciju. Aktīvas kustības un sāpju mazināšanās iet roku rokā, uzlabojot jūsu dzīves kvalitāti un iespēju kustēties.
Sāpju ārstēšanas programmas. Jau minējām, ka atsevišķas sāpju klīnikas nodrošina speciālas programmas sāpju pacientiem. Tās ilgst 2 līdz 4 nedēļas, kuru laikā pacients tiek apmācīts, kā tikt galā ar savām sāpēm un kā atjaunot dzīves kvalitāti un aktivitāti pat tad, ja sāpes netiek pilnībā noņemtas. Šīs programmas vairāk izmanto ASV, bet pakāpeniski tās sāk ienākt arī Eiropā (Latvijā pagaidām nav plaši ieviestas, taču atsevišķās nozarēs tiek mēģinātas – piemēram, vēža sāpes).
Psiholoģiskais atbalsts. Sāpēm cilvēku dzīvi ietekmē arī psiholoģiski, traucējot komunikāciju (saskarsmi) un savstarpējās attiecības. Tāpēc jums var tikt piedāvāts psiholoģiskais atbalsts kā papildinājums medicīniskai ārstēšanai. Runājot ar profesionāliem konsultantiem – psihoterapeitiem vai psihologiem, cilvēks emocionāli labāk tiek galā ar sāpju radītiem kustību traucējumiem, sociālās dzīves un attiecību negatīvajām pārmaiņām. Relaksācija vai atgriezeniskās saites veidošana ir divi piemēri metodēm, ko, strādājot ar sāpju pacientiem, lieto psihologi un psihoterapeiti.
Netradicionālās ārstēšanas metodes. Līdzās tradicionālai medicīnai pastāv alternatīvi ārstēšanas veidi hronisku sāpju atvieglošanai. Piemēram, hiropraktiķi un osteopāti īpašā veidā ārstē locītavu un muskuļu sāpes un reizēm cilvēkiem tas tiešām palīdz. Arī Ķīnas tradicionālām dziedniecības metodēm, kā, piemēram, akupunktūrai ir ticams efekts. Tomēr, ja jūs vēlaties mēģināt kādu no netradicionālajām terapijas metodēm, nekautrējaties aprunāties ar savu sāpju speciālistu. Viņš/viņa varēs ieteikt jūsu sāpju problēmas novēršanai vispiemērotāko metodi.
Ja ārstēšanas gaitā sāpes pastiprinās, labāk vēlreiz konsultējieties pie speciālista.
Ko es varu darīt, lai palīdzētu pats sev?
Ir vairāki veidi, kā jūs varat palīdzēt paši sev. Vissvarīgāk neatmest cerību un vēlmi dzīvot bez sāpēm. Visā pasaulē pastāvīgi tiek veikti atklājumi un izstrādātas jaunas metodes sāpju ārstēšanā. Eiropas sāpju speciālisti bieži tiekas, lai apspriestu jaunas terapijas metodes un pieejas palīdzībai cilvēkiem hronisku sāpju gadījumos.
Ļoti svarīgi ir saglabāt pastāvīgu fizisku un garīgu aktivitāti. Savu iespēju robežās mēģiniet veikt vingrinājumus ik dienas, piemēram, par īpaši efektīviem tiek uzskatīta peldēšana un pastaigas. Mācieties uzmundrināt paši sevi. Bezsāpju periodos nepārspīlējiet ar fiziskām aktivitātēm. Valkājiet ērtus apavus, kas uzlabo jūsu stāju.
Mēģiniet veikt arī regulāras sociālās aktivitātes, īpaši uzturot kontaktus ar ģimeni un kolēģiem. Ja vairs nevēlaties turpināt kādu no iepriekšējām aktivitātēm, mēģiniet to aizvietot ar kaut ko līdzvērtīgi stimulējošu.
Ja jūs strādājat un esat spiests darīt smagu fizisku darbu, vēlams izskaidrot savam darba devējam jūsu stāvokli un lūgt uz laiku atļaut veikt vieglākus darbus. Svarīgi arī apgūt pareizas pozas un racionālus darba paņēmienus, kas atslogo jūsu balsta-kustību aparātu un novērš sāpju rašanos. Tādējādi jūs novērsīsiet iespējamās kļūdas darbā, kā arī risku zaudēt darbu.
Hroniskas sāpes apgrūtina ne tikai cietēju, bet arī cilvēkus apkārt, īpaši tuvākos ģimenes locekļus. Veselības aprūpes speciālistu un psihologu vadībā mēģiniet atbrīvoties no savām negatīvajām sajūtām un savai ģimenei un kolēģiem saglabāt tikai pozitīvas emocijas.
“Sistēmas” iedarbināšana – iecietība un sadarbība starp veselības aprūpes speciālistu un pacientu.
Konkrētu sāpju cēloni bieži ir grūti definēt. Pat pacienti ar vienādu specifisku diagnozi var atšķirīgi reaģēt uz medikamentiem. Jūsu ārstam jāizmēģina daudzi ārstēšanas veidi, lai iegūtu sekmīgu rezultātu, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņš tikai min un eksperimentē. Dažreiz terapija neiedarbojas uzreiz, bet tā jāturpina vairākas nedēļas, lai sasniegtu rezultātu – sāpju mazināšanos. Citos gadījumos zāles iedarbojas uzreiz, bet pēc tam to efekts samazinās. Tāpēc konsekventa sistemātiska dažādu ārstēšanas variantu izpēte ir vērtīgāka nekā klejošana no viena ārsta pie otra.
Starp veselības aprūpes speciālistiem un pacientiem jāattīsta savstarpēja uzticība, un tā veidojas pakāpeniski, jo ne vienmēr viņi viens ar otru saprotas labi visu laiku un uzreiz. Iespējams, jūs jau esat ar to saskārušies. Dažreiz cilvēki jūtas vīlušies un dusmīgi, jo viņu sāpes ir nemazinās. Mediķi līdzīgi jūtas nomākti, jo viņu centieni gūt labu terapijas efektu ne vienmēr attaisnojas. Mēģiniet veidot sirsnīgas attiecības ar veselības aprūpes speciālistiem, kas ar jums strādā. Viņi ir šeit, jo viņi jums tic; viņi atzīst, ka jums sāp un vēlas jums palīdzēt.
Nemēģiniet meklēt risinājumu pie pārāk daudziem speciālistiem. Jūs tikai iegūstiet pretrunīgus ieteikumus un apjuksiet. Ārstiem, tāpat kā jebkuram, ir savs iecienītais ceļš mērķa sasniegšanai. Daži ir ieguvuši speciālu apmācību kādu noteiktu tehniku veikšanā. Uzticieties savam ārstam. Ja sāpju ārsts jutīs, ka jums varētu palīdzēt ārstēšana, kādu viņš/viņa nepārzina pietiekami, jūs tiksiet nosūtīts pie cita atbilstoša speciālista. Ja jūs domājiet, ka jums būs labums no kādas specifiskas ārstēšanas, izmantojiet izdevību aprunāties par to ar savu ārstu. Daži cilvēki ar hroniskām sāpēm meklē problēmas atrisinājumu, izmēģinot pilnīgi visu, riskējot nokļūt dažādu šarlatānu un krāpnieku aprūpē. Nereti cilvēki iztērē daudz naudas bezmērķīgi, negūstot nekādus panākumus sāpju mazināšanā. Neatkarīgi no tā, cik stipras ir jūsu sāpes, nepareiza ārstēšana tās var padarīt vēl ļaunākas. Tāpēc mēģiniet pildīt tos ieteikumus, ko sniedz sāpju speciālisti, īpaši lietojot medikamentus.
Visbeidzot, sajūtiet prieku un gandarījumu no sīkām lietām jūsu dzīvē, kā arī izbaudiet momentus, stundas, dienas un nedēļas, kad jums nav bijušas sāpes.
Lai jums veicas!