LV
 Latvijas Sāpju izpētes biedrība / Par mums
Latvijas Sāpju izpētes biedrība
·  vēsture
·  biedrības statūti
·  biedrības biedri
·  sertificēti algologi
Latvijas Sāpju izpētes biedrība
Maskavas iela 40,
Rīga,Latvija


26870983
dzvavere@gmail.com

Sāpju medicīna Latvijā

Ināra Logina
Latvijas Sāpju izpētes biedrības priekšsēdētāja

    Lai arī sāpes cilvēce pazīst no tās pirms sākuma un tās tiek uzskatītas par neveselības jeb slimības simptomu, sāpju medicīna par atsevišķu patstāvīgu disciplīnu izveidojusies relatīvi nesen – kopš 20.gadsimta 50.gadiem. Tas saistīts ar to, bija ievērojami paplašinājusies izpratne un zināšanas par sāpēm kā universālu bioloģisku fenomenu, sāpju medicīna jau bija izgājusi zināmu evolūcijas ceļu un tika formulētas jaunas atziņas par sāpēm, t.sk. par to, ka sāpes nav tikai vienkārši simptoms, bet biopsihosociāls fenomens – simptoms un ciešanas vienlaicīgi. Arī sabiedrības kopējās attīstības tendences pagājušajā gadsimtā iezīmējās ar būtisku dzīves kvalitātes paaugstināšanos, kas prasīja sāpju un ciešanu efektīvu mazināšanu.
    Latvijā par sāpju medicīnas kā atsevišķas disciplīnas veidošanos sākumu uzskatāma Latvijas Sāpju izpētes un ārstēšanas asociācijas nodibināšana 1995.gadā pēc neirologa profesora Jura Bērziņa iniciatīvas. 2005.gadā tā tika reorganizēta un reģistrēta kā “Latvijas Sāpju izpētes biedrība”. Šobrīd tajā ir pārstāvēti 126 visdažādāko specialitāšu pārstāvji. Biedrību aktīvi atbalsta 8 kolektīvie veicinātājbiedri.
    Sāpju terapija jeb sāpju medicīna ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar sāpju rašanās, pastāvēšanas un sekmīgas ārstēšanas mehānismu izpēti. Viens no galvenajiem Latvijas Sāpju izpētes biedrības (LSIB) uzdevumiem ir sabiedrības izpratnes veicināšana par sāpju problēmām, t.sk., par cilvēka tiesībām būt brīvam no sāpēm, jo pagaidām šis izpratnes līmenis ir zems, īpaši veselības aprūpes organizatoru vidū. Arī pacientu izglītošana un informēšana sāpju jomā nav pietiekama, sistēmisks profilakses darbs ar pacientiem valstiskā līmenī pagaidām neeksistē. LSIB izmanto iespējas, ko sniedz Internacionālās un Eiropas Sāpju profesionālās organizācijas, organizējot ik gadu tematiskās Globālās nedēļas / dienas pret sāpēm, tomēr mūsu publiskās aktivitātes sabiedrības uzmanības pievēršanai pagaidām nav pietiekošas. Cerams, ka mūsu biedrības mājas lapa paplašinās šīs iespējas, uzlabosies problēmas publicitātes veicināšana sadarbībā ar LĀB un Sabiedrības Veselības aģentūru.
    Svarīga ir LSIB loma ir medicīnas profesionāļu zināšanu paplašināšanā par sāpju veidiem, mehānismiem, īpatnībām un sāpju ārstēšanas paņēmieniem. Ar aktīvu biedrības līdzdalību pirmsdiploma medicīniskās izglītības programmā iekļauts sāpju medicīnas kurss Rīgas Stradiņa universitātē, cikli un lekcijas atbilstošās pēcdiploma izglītības un tālākizglītības programmās. Pēc LSIB iniciatīvas veiktas aktivitātes dažādu specialitāšu ārstu zināšanu paplašināšanā – kopējas asociāciju sēdes, mūsu lektoru piedalīšanās dažādos profesionālās izglītības pasākumos, regulāras ir kļuvušas publikācijas par sāpju problēmas aktualitātēm Latvijas medicīniskajos žurnālos. Pēdējos gados ar mūsu biedrības aktīvistu līdzdalību un iniciatīvu tapušas vairākas vadlīnijas : “Neiropātiskās sāpes”, „Galvassāpes”, “Muguras sāpes”, “Racionāla farmakoterapija kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros onkoloģiskiem pacientiem”, “Neiropātisko sāpju racionāla farmakoterapija kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros”. Izdotas arī vairākas grāmatas par sāpju mehānismiem un atsevišķu sāpju veidiem un slimībām (J.Bērziņš, I.Logina, G.Iļķēns, V.Sosārs).   
    Sāpju pacientu kvalitatīvas aprūpes nodrošināšanai svarīga ir ne tikai vispārējās ārstu zināšanas, bet arī sāpju aprūpes speciālistu sagatavošana, pacientu atbilstošas izmeklēšanas un ārstēšanas nodrošinājums. Ar VM Rīkojumu Nr251 24.09.2003 tika apstiprināts algologa specialitātes nolikums, kas iekļauta ārstniecības profesiju sarakstā kā papildspecialitāte ar kodu PP16, kuras apguvei paredzēta pēcdiploma specializācija. Algologs jeb sāpju terapeits ir ārsts, kurš pārzin sāpju veidošanās, pastāvēšanas un hronifikācijas mehānismus, kā arī  sāpju ārstēšanas metodes. Latvijā ir 56 sertificēti ārsti algologi, taču diemžēl ne visi strādā šajā specialitātē, un plaša sāpju speciālistu dienesta izveidošana visā Latvijā vēl ir nākotnes uzdevums. Galvenie spēki sāpju pacientu aprūpē ir sāpju vienības - klīnikas, centri, kabineti, turklāt optimālā variantā multidisciplināras, kurās komandā kopā ar speciālistu algologu strādā rehabilitācijas speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, fizikālās terapijas ārsts) un tiek nodrošināta arī psihoterapijas un atbalsta terapijas pieejamība hronisko, psiholoģiskas izcelsmes sāpju pacientiem. Latvijā šādu multidisciplināru sāpju centru un klīniku attīstība nav viegls uzdevums, tomēr sekmīgi funkcionē vairākas sāpju vienības. Vēsturiski vecākā ir Valmierā, kuru 1998.gadā izveidoja anesteziologs – reanimatologs Guntis Iļķēns. Tagad viņš vada sāpju dienestu Valmieras slimnīcā un G.Iļķēna Privātpraksi sāpju medicīnā, nodrošinot multimodālu pieeju – farmakoterapiju, dažādas lokālas un epidurālas blokādes, infūzijas un psihoterapijas elementu pielietojumu. Sāpju dienests Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Anestezioloģijas nodaļas sastāvā eksistē kopš 2006.gada, to vada algoloģe anestezioloģe Maija Māliņa. Nodrošina akūtu (perioperatīvās, akūti gadījumi uzņemšanas un citās nodaļās) un hronisku sāpju aprūpi ambulatori un stacionāra nodaļās. Divas reizes mēnesī notiek sāpju konsīliji, kuros izskata smagākos un sarežģītākos gadījumus, tie kalpo arī kā speciālistu apmācības forma. Neiropātisko sāpju aprūpē iesaistīti algologi - neirologi (I.Supe, N.Morlata, I.Logina). Sāpju centrā „D.A.P. privātklīnika” kopš 2004.gada darbojas algologi M.Arons, I.Paņihins; pacientiem piedāvā farmakoterapiju, invazīvas dažādu sarežģītu blokāžu tehnikas, kinezoterapiju, psihoterapiju. Ziemeļu diagnostikas centrā algologs traumatologs-ortopēds V.Vestermanis ārstē hroniskas muguras sāpes, Sāpju problēmu kabinetā iesaistīti arī kolēģi fizioterapeiti. Pēdējo 2 gadu laikā aizvien plašāk veidojas algologu privātprakses un sāpju kabineti slimnīcās – sāpju speciālisti E.Vasiļevskis, I.Evansa pieņem Rīgas 2.slimnīcas poliklīnikā, L.Smeltere – Veselības centrā-4 un privātpraksē, D.Jēgerei un I.Loginai izveidota privatprakse Rīgā, T.Spriņģei, A.Seņko – Dobelē. Latvijā jau 1998.gadā izveidots modalitātes sāpju centrs – Galvassāpju kabinets Vecmīlgrāvja slimnīcā (D.Jēgere), tagad tādi ir 5 – Rīgā „ARS” (G.Baltgaile), 2.slimnīcā (D.Jēgere), Valmierā (A.Freimane), Liepājā (S.Madre), Cēsīs (M.Čugure). Onkoloģisko pacientu atsāpināšanas problēmas risina Paliatīvās aprūpes centros un nodaļās, pirmā no tām bija izveidota LOC (V.Sosārs).
    Sāpju medicīnas attīstībai svarīgi ir metodiski organizatoriska dienesta sakārtošana, kvalitātes un standartizācijas nodrošinājums. Šajā sakarā daudz kas pēdējos gados panākts, tomēr vēl esam tālu no vēlamā rezultāta. Algoloģijas pakalpojumi daļēji iekļauti VOAVA apmaksājamo manipulāciju sarakstā – ārsta pieņemšana, taču citas svarīgas manipulācijas pagaidām vēl nē. Medicīnas tehnoloģiju sarakstā iekļautas 3 jaunas, kas ir ļoti būtiskas manipulāciju apmaksas jautājumu risināšanā, vienotu diagnostikas un ārstēšanas standartu nodrošināšanai - “Sāpju klīniskā pamata izmeklēšana un novērtēšana” (2007), “Hronisku sāpju dinamiskā mērīšana un terapijas efektivitātes novērtēšana” (2007), „Neirometrija” un „Kvantitatīvā sensorā testēšana” (2008). Sadarbībā ar Anesteziologu un reanimatologu asociāciju tiek sakārtotas diagnostisko un ārstniecisko blokāžu tehnoloģijas. Svarīgi ir arī turpināt jaunu sāpju izmeklēšanas un ārstēšanas metožu attīstību un ieviešanu – nervu USG, sarežģītu jaunu blokāžu pielietošanu obligātā radioloģiskā kontrolē, neirostimulācijas izmantošana sāpju terapijā, jaunu medikamentu un valsts kompensējamo, t.sk., opioīdu plašāka pieejamība, kas pagaidām ir vēl visai ierobežota sāpju pacientiem.
    Dzīvot bez sāpēm ir vienas no cilvēka dzīves pamattiesībām, mūsu pienākums ir palīdzēt to nodrošināt. Tāds ir sāpju medicīnas attīstības mērķis un stratēģija mūsu skatījumā.